Menu
Priecājāmies par pagarināto vasaru, baudot silto septembri. Taču tā ir liecība par globālo sasilšanu, kas arvien vairāk liek ikvienam no mums ikdienā domāt par savām ilgtspējas rīcībām. Un nu jau vairs ne tikai domāt, bet reāli rīkoties. Patērētāju kultūra, kas valdījusi gadu desmitiem, ir pretrunā ar ilgtspēju. Pēdējo gadu globālie notikumi, tostarp Covid-19 un Ukrainas kara radītā ekonomiskā krīze, piebremzē to, jo domājam par citām vērtībām, kas liek mainīt mūsu uzvedību. Tomēr, lai nopietni palīdzētu mūsu planētai, gan patērētājam, gan zīmoliem jābremzē visiem zināmais biznesa princips – ja būs pieprasījums, būs patēriņš.
Avots: Depop
Viens no lielākajiem patēriņa veicinātājiem visos laikos bijusi mode. Gadu no gada, jaunu kolekciju piedāvāšana un to izpārdošana ir veidojusi patēriņa modeli. Tam pievienojas arī vērienīgās Black Friday (melnā piektdiena) un Cyber Monday (kiberpirmdiena) izpārdošanas, kas visu pasauli pārvērš lielā iepirkšanās rituālā. Savu popularitāti ar katru gadu arvien izteiktāk šīs iepirkšanās ir vairojušas arī pie mums. Tas ir ātrās modes biznesa modelis un balstās uz ātru reaģēšanu uz jaunākajām modes tendencēm, vienlaikus saglabājot zemas cenas un veicinot lielāku patēriņu. Tas arī padara modes industriju par trešo lielāko piesārņojošo nozari pasaulē, saražojot apmēram 10% no ikgadējām oglekļa dioksīda emisijām atmosfērā.
Apģērbu zīmols Patagonia, kam zīmola DNS ir rūpes par dabu, drosmīgi nostājās pret melnās piektdienas izpārdošanām, jau 2011. gadā publicējot The New York Times provokatīvu melnās piektdienas reklāmu ar tekstu "Nepērciet šo jaku".Zem jakas attēla izvietota informācija, kurā bija detalizēti norādīts, kāpēc pircējiem nevajadzētu iegādāties šo produktu un ko tā izgatavošana nozīmē mūsu planētai.
Ir pagājuši 12 gadi un vides saudzēšanas aktualitāte ir pieaugusi radikāli. Arī zīmoli ir kļuvuši daudz aktīvāki centienos padarīt savu biznesu draudzīgāku videi. Teju katrs lielais mazumtirdzniecības modes zīmols veic kādas ilgtspējas iniciatīvas. Kādi ilgtspējas virzieni modes industrijā tiek īstenoti šobrīd?
Zīmola mērķis ir saražot augstas kvalitātes produktu ilgākam mūžam. Tas arī aicina pircējus savu apģērbu vai apavus nēsāt ar rūpību un mīlestību, atbalstot viņus šajos pūliņos un tādējādi noturot saikni ar zīmolu arī pēc pirkuma. Tā pati Patagonia jau sen piedāvā nolietotu vai bojātu apģērbu remontu, parasti bez maksas, paildzinot apģērba dzīves mūžu un atturot klientus no jaunu apģērbu iegādes. Arī citi brīvā laika apģērbu un apavu zīmoli, piemēram, Lowa, Komperdell, Jack Wolfskin , piedāvā savu atbalstu produkta labošanā vai kādu detaļu nomaiņā garantijas laikā un arī pēc tā.
Kā pirmo soli apģērba mūža pagarināšanai zviedru modes zīmols ASKET savā Revival programmā ir ietvēruši kopšanas padomu ceļvedi un dari-pats remontkomplektu, kā arī pārdod traipu izņemšanas un mazgāšanas līdzekļus. Un viņu programma ar to neaprobežojas.
Mazāk nekā 1% no apģērbu izgatavošanā izmantotajiem materiāliem tiek pārstrādāts. Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu tekstilizstrādājumu nonāk izgāztuvēs.
Jau 10 gadus veiksmīgi darbojas mazumtirdzniecības uzņēmuma H&M tīkla Garment Collecting (apģērbu savākšanas) programma, kas veicina nest nolietotos tekstilizstrādājumus uz tīkla veikaliem, pretī saņemot atlaides kuponu. Savukārt Lindex ir apņēmies, ka līdz 2025.gadam 100% visi materiāli būs pārstrādājami vai iegūti ilgtspējīgā veidā.
Tomēr Kornela universitātes šķiedras zinātnes un apģērbu dizaina asociētā profesore Denīze Grīna min,ka nodotos tekstilizstrādājumus ir ārkārtīgi grūti pārstrādāt, jo pašreizējās pārstrādes metodes nespēj vienlaicīgi pārstrādāt dažādus materiālus. Audumus nepieciešams sašķirot pēc izmantotajiem materiāliem. Bet mūsdienās atrast džinsu bikses no tīras kokvilnas praktiski nav iespējams.
Taču ir zīmoli, piemēram – POMP, kas gājuši soli tālāk, ražojot apģērbu tikai no kokvilnas, tā ne tikai nodrošinot to vienkāršotu pārstrādi, bet arī samazinot mikroplastmasas piesārņojumu pasaules ūdeņos.
Modes industrija jau investē jaunu, videi draudzīgu materiālu izstrādē. Šie materiāli ietver pārstrādātu poliesteri, organisko kokvilnu un augu izcelsmes alternatīvas, piemēram, ananāsu ādu un tekstilmateriālus no sēnēm. Pionieru zīmols MoEa piedāvā vegāniskos sporta apavus. Vegāniskus tiešā vārda nozīmē, ražojot tos no augu izcelsmes biomateriāliem, izmantojot augļus un dārzeņus: kukurūzu, ābolus, kaktusus, vīnogas un ananāsus. Piedāvājumā ir arī apavi, kuros izmantotas visas piecas sastāvdaļas. Turklāt arī šie apavi ir otrreiz pārstrādājami – ja tos atsūta uzņēmumam atpakaļ, tie tiek izmantoti jaunu apavu gumijas ražošanai. Garšīgi, vai ne?
Ceļš vēl ejams garš, jo šobrīd daudzkārt lētāk vēl ir ražot jau no ierastiem materiāliem. Tomēr bezatkritumu mode aug.
Pie mums labi zināmās “humpalas” ir ieņēmušas populāru un jaudīgu platformu apmērus visā pasaulē. Būt moderni domājošam nozīmē gan pašam iepirkties, gan arī pārdot savas drēbes, kas varbūt vairs neatbilst vēlamajam stilam vai izmēram, kaut citādi apģērbs vai apavi varētu kalpot vēl labu laiku. Lietotu, nevis jaunu, apģērbu pirkšana un valkāšana samazina CO2 emisijas vidēji par 25 %. (Green Story Inc.) Tendenču prognozēšanas kompānija WGSN ir secinājusi, ka atkalpārdošanas bizness piesaista jaunākus, vides un izmaksu apzinīgus pircējus. Prognozē, ka 2022.–2027. gadā lietoto preču pārdošanas apjomi gandrīz dubultosies, kas norāda, ka šajā virzienā ir visai plašas iespējas attīstīties.
Avots: WGSN
Pieprasījums ir tik liels, ka šāda veida platformas attīstījušās jau būtiskā skaitā. Zināmākie no zīmoliem ir Vinted, eBay, thredUP, Imparfaite. Konkurence ir tik liela, ka šajā kategorijā jāmeklē, kā atšķirties, lai piesaistītu sev pārdevējus un pircējus. Depop ir platforma, kurā preces var iegādāties no sabiedrībā zināmiem cilvēkiem un influenceriem. Bet ir platforma, kas tirgo, piemēram, tikai līgavu kleitas vai augsto modes namu aksesuārus, pārbaudot katra produktu autentiskumu. Arī tepat Latvijā ir vairāki zīmoli, kas īsteno šo biznesa virzienu: Northern Grip, Andele Mandele un Restok. Labdarības organizācijas Otrā elpa darbība balstīta šajā biznesa modelī, lai nopelnītos līdzekļus varētu ieguldīt labdarības projektos.
Drēbju izīrēšana nav nekas jauns. Jau iepriekš, kad bija nepieciešama šika vakarkleita vai smokings, to varēja izīrēt. Taču mūsdienās izīrēšanas biznesa modelis ir pacēlies citā līmeni – nu jau ne tikai īpašai vajadzībai, bet arī ikdienas valkāšanai. Piemēram, platforma Nuuly piedāvā par ikmēneša abonēšanas maksu – 98 dolāriem – saņemt sešus jau nēsātus apģērbus. Mēnesi pavalkājis, klients nosūta tos atpakaļ un saņem nākamo paciņu ar citiem sešiem izvēlētiem apģērbiem nākamajam mēnesim. Atpakaļ saņemtie apģērbi tiek iztīrīti un, ja nepieciešams, salaboti, lai atkal varētu tikt piedāvāti izīrēšanai.
Iestājoties pret drēbju iegādāšanos uz vienu pasākumu vai vienreizēju uzvilkšanu, izveidojies pat trends Outfit repeater (tērpatkārtošana), kuru atklāti atbalsta arī modes ikona Anna Vintūra.
Mūsdienās iepirkšanās laikā iespējams izmantot arī digitālo tehnoloģiju palīdzību, piemēram, virtuālo pielaikošanu ar AR (papildināto realitāti) vai 3D ķermeņa skenēšanas tehnoloģijas. Tiek prognozēts, ka šāda veida risinājumi turpinās attīstīties. Tie ne tikai uzlabo pircēja interneta iepirkšanās pieredzi, bet ļauj būt drošam, ka prece patiks un derēs – un nebūs jāsūta atpakaļ, tādejādi samazinot oglekļa dioksīda emisijas.
Eksperti gan norāda, ka ir labi, ja uzņēmumi veic dažādas iniciatīvas, tomēr uzņēmumiem ir jānodrošina pilni ilgtspējas cikli. Jātiecas uz slēgtās aprites (closed-loop) biznesa modeli, lai šie vides uzlabošanas centienu rezultāti būtu tiešām jūtami. Ir būtiski, lai tiktu ražoti fiziski izturīgi produkti ar emocionāli ilgmūžīgu dizainu, kas kalpos un būs valkājami atkal un atkal, turklāt izmantojot videi tik draudzīgus materiālus, cik vien iespējams.